15 Okt Woodmastera pārdomas 1 – Sagaidot Latvijā Ukrainas prezidentu Zeļenski.
Vai ziniet, kas kopīgs Ukrainai un Latvijas galdniekiem ?
Pareizā atbilde – ozols un osis.
Lai cik, Jūsu padevīgais kalps, woodmasters, ir centies līdz šim izmantot tikai Latvijā augušu materiālu, šogad arī diemžēl bija jāpadodas, un darbnīcā tika pārstrādāti 4 m3 Ukrainā augušais osis.
Tad lūk, sagaidot tautas kalpu Zeļinski, woodmasters velta nelielu apcerējumu, slavējot Ukrainu …
Ja godīgi, politikā, vēl jo vairak tās smalkajās matērijās, woodmasters nebija pieradis iedziļnāties. Nebija jau tā, ka būtu grūti nosaukt lielo valstu prezidentus vai pamata ārpolitikas notikumus, bet doties kara vai atbalsta gajienā woodmasters gan netaisījās. Maidana notikuma bija kaut kur tāli, ziņu lentē pamanāmi, bet … nu piedodiet manu neiedziļināšanos …
Pirmais stāsts
Reiz, dodoties uz neformālu pasākumu, kurā pulcējas topošā inteleģence, woodmastera līdzņemtajā groziņā iemaldījās kaut kādas uzkodas un degvīna pudele, kuras izvēles kritērijs bija – labs šņabis. Bet te, kur gadījās, kur nē, pasākuma laikā saņēmu sašutuma pilnu jautājumu : Un Tu to dzersi?
Pie sevis nodomājot, nu atkal sāksies … nopūtos, un biju gatavs uzklausīt veselīga dzīves veida propogandu … taču man par lielu pārsteigumu, galvenais komentārs bija par degvīna izcelsmi – TAS TAČU RAŽOTS KRIEVIJĀ !!!
Kā izrādās, pareizas politiskās orientācijas publikai, tas bija daudz kritiskāks arguments nekā pats fakts par alkohola lietošanas kaitīgumu.
MĒS TĀDU NEDZERSIM !!!
Pievienojās pārējie un es galvu nodūris, kaut ko šļupstot par Meņdeļējevu un periodisko tabulu, paliku divvientulībā ar minētās valsts izstrādājumu.
Nezinu vai pie vainas bija nosodījums vai tomēr tilpums, bet Krievija nākamajā rītā tomēr spēja sagādāt pamatīgas galvassāpes, no vienas puses tā bija pieveikta, bet nepameta sajūta, ka tomēr cīņa bija nevienlīdzīga. Veroties no Krievijas skatu punkta Rietumu virzienā, nekas cits neatlika kā citu nepieveiktā Ukraina, vai tās zemes ražojumi, spēj atgriezt dzīves prieku un veselību.
Tādēļ sagaidot prezidentu, atcerēsimies, ka Krievija Jūs indē, bet Ukraina veido skaisto nākotni un cerību 🙂
Otrais stāsts
Man kā apolitiskai būtnei, kaut kā kļuva skaidrs, ka pie Porošenko sakāves vainojams Ušakovs un Ameriks.
Kādēļ?
Elementāri, Vatson, mazliet loģikas un “kritiskās domāšanas” un lūk …
Tā baumo, ka pirms Rīgas domes atstāšanas Ameriks tomēr realizēja Latvijā pirmo vienas pieturas aģentūru – pie Rīgas domes durvīm tika uzstādīts turnikets, kur automātiski visiem apmeklētājiem noskaitīja 20 % no bankas kartes satura.
Ģeniāla ideja, vairs apmeklētajiem navajadzēnavajadzēja mulst, virinot dažādo kabinetu durvis, lai atrastu pareizo
pieeju, pateiktu atbilstošos vārdus vai ierēdņiem norādot pareizo vietu.
Vienkārši un ģeniāli.
Visi bija apmierināti, neviens nesūdzējās un redzot vispārējo sajūsmu, minētais priekšlikums tika iekļauts EP pirmajā sesijā, lai tadējādi novērstu EP un ES budžeta iemaksu diskusijas un tielēšanos, par to, ka kāds negrib maksāt.
Rietumu valstis to dēvēja par inovatīvu risinājumu;
Austrumu Zemes par pašsaprotamu.
Tikai iepriekšējais Ukrainas prezidents izrādīja vispatiesāko sašutumu. Pieradis apstaigāt visus kabinetus, solot pārmaiņas un ES karodziņu katrā bērnu dārza grupiņā, iekasējot meslus vai palīdzību, skaļi kliedza –
A kas man paliks pāri ?
Diemžēl sistema bija nepielūdzama, to ieviešos Porošenko vairs nevarēja turēt saviem vēlētajiem doto solījumu, ka viņa pietuvinātie pēc 10 gadiem vairs nebūs miljonāri … (tiesa gan noklusējot, ka tie jau būs miljardieri) …
Trešais stāsts
Lai nu kā, Zeļenska miesassargi viesa pārliecību un patiesu intelektu. Tik lielu, ka galvaspilsētas mēram bija jāuzmanās. Viņi mācēja skaitīt pat līdz 15 un ticiet daudz tas ir par 3 vairak nekā Kijevas mērs prata iepriekš un pat par 5 vairāk nekā tagad.
12 raundi bija sen, bet pēdējās reizēs pat aizmirsās kā jāskaita līdz 10. Nu ko, turam īksķus par pārmaiņām, jo satiekot šādus vīrus, jebkurš ātri aizmirsīs kā tas ir skaitīt.
Patiesā cieņā
Jūsu woodmasters Kārlis